2025.gada maijā ir dzimis jauns podkāsts jauniešiem “Redzēt plašāk”, kas radīts, lai veicinātu jauniešu spēju rīkoties grūtībās, atbalstīt vienam otru un pieņemt atbildīgus lēmumus savā dzīvē. Podkāstā tiek runāts par dzīvi – arī tās grūtībām un par to, kā sevī un citos atpazīt krīzes brīžus, kad nepieciešama palīdzība. Piecas podkāstu tēmas ir izvēlētas, apzinot galvenos zināmos iemeslus, kālab “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” ir atstāti zīdaiņi. Podkāsts “Redzēt plašāk” ikvienam ir pieejams Youtube, kā arī Spotify: https://ej.uz/redzēt_plašāk
Podkāsta “Redzēt plašāk” tēmas un intervētie eksperti:
- Atkarības. Elīna Brila, psiholoģe ar ilggadēju pieredzi atkarību mazināšanas jautājumos: https://ej.uz/redzēt_plašāk_atkarības
- Psihoemocionālā veselība. Aija Krišjāne, klīniskā un veselības psiholoģe: https://ej.uz/redzēt_plašāk_psihoemocionālā_ves
- Veselība, arī seksuālā. Rūta Plaude Dedele, ģimenes ārste: https://ej.uz/redzēt_plašāk_veselība_arī_seksuālā
- Nabadzība un atstumtība. Juris Beikmanis zvērināts advokāts, tiesību zinātņu doktors, biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” vadītājs: https://ej.uz/redzēt_plašāk_nabadzība_atstumtība
- Vardarbība. Anda Švinka, psiholoģe, krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” vadītāja: https://ej.uz/redzēt_plašāk_vardarbība
Podkāstu moderē Edīte Kaņepāja – Vanaga, projekta “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” līdzvadītāja
“Šī ideja par podkāstu jauniešiem tapa, apzinoties, ka tieši viņi ir topošie pieaugušie, kurus mēs vēlētos nākotnē redzēt kā lieliskus vecākus saviem bērniem un kā vērīgus cilvēkus, kas ir kā atbalsta personas saviem līdzcilvēkiem brīžos, kad nepieciešama palīdzība. “Redzēt plašāk” ir par to, kā atpazīt, saprast un rīkoties, lai nenonāktu brīdī, kad šķiet, ka nav izejas”.
Elīna Brila, psiholoģe ar vairāku gadu pieredzi atkarību mazināšanas jautājumos, podkāsta “Atkarības” noslēgumā skaidro, kālab ir būtiski turpināt runāt par šo tēmu ar jauniešiem
“Es atsaukšos uz saviem kolēģiem, kuri pusaudža un jaunieša vecumposmu salīdzina ar tādu kā sietu, kuram jūs visi tiekat sijāti cauri. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa no jums veiksmīgi tiks cauri, bet tomēr būs kāds, kurš aizķersies. Kurš no jums tas būs, mēs nezinām. Tāpēc uzmanību ir jāpievērš jums visiem un jāmēģina uzrunāt jūs visus, lai visiem mazinātu riskus. Tāpēc mēs gadu no gada turpinām runāt ar jauniešiem un strādāt ar jums. Varbūt jums šķiet, ka mēs runājam arvien par to pašu tēmu katru gadu un nekas nemainās, bet patiesībā mēs vienkārši gribam panākt, lai jūs veiksmīgi tiekat cauri tam vecumposma sietam, neaizķeroties. Jo aizķeršanās nozīmē gan atkarības, gan pārtrauktas mācības, gan neplānotas grūtniecības, gan citus zaudējumus, kas var ievērojami samazināt jūsu iespējas nākotnē. Un atcerieties, šobrīd jūs esat vecumā, kad jūs sakāt jā lietā, kurām pēc desmit gadiem, visticamāk, teiksiet nē.”
Vai mēs varam sevī attīstīt spēju skatīties plašāk – ieraudzīt, pamanīt, ieklausīties un sajust otru cilvēku? Klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne podkāstā “Psihoemocionālā veselība” uz šo jautājumu atbild šādi
“Jā, ja mēs to patiesi vēlamies, tad mēs varam. Svarīgākais ir nonākt līdz atziņai, ka būtu vērts paraudzīties plašāk. Ikdienas steigā šī doma bieži vien paslīd garām – mēs ne vienmēr apzināmies notiekošo, taču būtiski ir sajust to brīdi, kad saprotam: man ir jāsāk skatīties plašāk. Un tad rodas jautājums – ko es ieraugu, kad to daru. Šajā kontekstā ļoti ieteiktu pievērst uzmanību apzinātībai. Tas patiesībā ir pavisam vienkārši – tā ir klātbūtne. Es esmu klātesošs savā dzīvē, es apzinos, kas ar mani notiek. Un tikai tad es spēju redzēt, sadzirdēt, sajust arī to, kas notiek apkārt. Šo klātesamības spēju ir vērts trenēt – jo prasmīgāk to darām, jo atvērtāki un vērīgāki kļūstam pret pasauli sev apkārt.”
Ģimenes ārste Rūta Plaude-Dedele podkāstā “Veselība, arī seksuālā”, ne tikai apskata aspektus, kas ietekmē jauniešu veselību, bet arī iedrošina atrast uzticības personu, ar ko izrunāt visus sev svarīgos jautājumus, kā arī mudina uzticēties savam ģimenes ārstam, arī par tēmām, kas skar seksuālo un reproduktīvo veselību.
“Gatavība seksuālām attiecībām ir tāda iekšēja sajūta, ka tu vari pateikt JĀ un tev nav iekšēja pretreakcija. Ja kaut nedaudz ir šaubas, tad nevajag. Ir jābūt tādai pilnīgai pārliecībai par sevi, par savu partneri. Vienmēr ir jāatcerās, ka mēs sargājam sevi! Šajā aspektā neviens cits nepadomās par tevi. Vienmēr ir jāsargā sevi, jādomā par sevi un, attiecīgi, ja katrs to darīs – būs izcili!”.
Anda Švinka, krīzes un konsultāciju centra “Skalbes” vadītāja podkāstā “Vardarbība” ne tikai uzsver, ka vardarbība ir jānosauc vārdā un par to ir jārunā, bet arī aicina vērsties pēc palīdzības gan tos, kuri piedzīvojuši kādu no vardarbības formām, gan tos, kuri apzinās, ka ir vardarbīgi un vēlas to mainīt un dzīvot veselīgākās attiecībās. Anda Švinka aicina jauniešus būt vērīgiem
“Ja tu esi pamanījis, vai tev ir aizdomas, ka kāds piedzīvo vardarbību, neklusē, bet uzrunā tieši, uzjautā par to, kas notiek. Galvenais ir nepalikt vienaldzīgam!”
Podkāstā par tēmu “Nabadzība un atstumtība” Juris Beikmanis, zvērināts advokāts, tiesību zinātņu doktors, biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” vadītājs uzrunā jauniešus un aicina aizdomāties par to, ko nozīmē būt stipram
“Man šķiet, ka katrā klasē ir savi līderi, stiprās personības. Tu vari būt līderis, ja tu palīdzēsi vājakam, ja tu iestāsies par viņu, ja tu neļausi viņu pazemot, apbižot. Ar to vien tu, manuprāt, ilgtermiņā iegūsi lielāku respektu un cieņu, gan savu klasesbiedru, gan apkārtējo acīs, nekā, ja tu būsi tas, kurš ar vardarbību parādīsi savu varenību.”
Podkāsta “Redzēt plašāk” mērķis ir veicināt izpratni jauniešu vidū par pieejamajām atbalsta iespējām un rīcību brīžos, kad dzīvē ir šķietami neglābjama krīzes situācija, kā arī veicināt līdzcietību, iecietību un aktīvu, atbalstošu darbību, tādējādi palīdzot līdzcilvēkiem, kuri ir grūtībās, iekļauties sabiedrībā, lai iespējami nenonāktu tajā izmisuma stāvoklī, kad, piemēram, jāpieņem lēmums par jaundzimuša bērna atstāšanu glābējsilītē.
Projekts “Redzēt plašāk” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Par materiālu saturu atbild projekta īstenotājs biedrība “Saknes” un “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai”.